āctīvus

From agō (“to act”) +‎ -īvus. In the grammatical sense, it is a calque of Ancient Greek ἐνεργητικός (energētikós).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /aːkˈtiː.u̯us/, [äːkˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /akˈti.vus/, [äkˈt̪iːvus]

Adjective

āctīvus (feminine āctīva, neuter āctīvum, adverb āctīvē); first/second-declension adjective

1. active
2. practical
3. (grammar) active (of a verb)

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	āctīvus	āctīva	āctīvum		āctīvī	āctīvae	āctīva
Genitive	āctīvī	āctīvae	āctīvī		āctīvōrum	āctīvārum	āctīvōrum
Dative	āctīvō		āctīvō		āctīvīs
Accusative	āctīvum	āctīvam	āctīvum		āctīvōs	āctīvās	āctīva
Ablative	āctīvō	āctīvā	āctīvō		āctīvīs
Vocative	āctīve	āctīva	āctīvum		āctīvī	āctīvae	āctīva