mentālis

mentālis slat. ‘auf den Geist bezüglich, mit Geist, Vernunft ausgestattet, vernünftig’

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /menˈtaː.lis/, [mɛn̪ˈt̪äːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /menˈta.lis/, [men̪ˈt̪äːlis]

Etymology 1

From mēns (“the mind, heart”) +‎ -ālis (“-al”, adjectival suffix).

Adjective

mentālis (neuter mentāle); third-declension two-termination adjective

1. (Late Latin) mental (of the mind)

Inflection

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	mentālis	mentāle		mentālēs	mentālia
Genitive	mentālis			mentālium
Dative	mentālī			mentālibus
Accusative	mentālem	mentāle		mentālēs mentālīs	mentālia
Ablative	mentālī			mentālibus
Vocative	mentālis	mentāle		mentālēs	mentālia