trīnitas
From trīnī (“three each”) + -tās, from trēs (“three”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈtriː.ni.taːs/, [ˈt̪riːnɪt̪äːs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ˈtri.ni.tas/, [ˈt̪riːnit̪äs]
Noun
trīnitās f (genitive trīnitātis); third declension
- the number three
- (post-Classical) a triad
- (Ecclesiastical Latin) the Trinity
Declension
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | trīnitās | trīnitātēs |
| Genitive | trīnitātis | trīnitātum |
| Dative | trīnitātī | trīnitātibus |
| Accusative | trīnitātem | trīnitātēs |
| Ablative | trīnitāte | trīnitātibus |
| Vocative | trīnitās | trīnitātēs |