orīginālis
From orīgō, orīginis (“origin”) + -ālis.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /o.riː.ɡiˈnaː.lis/, [ɔriːɡɪˈnäːlʲɪs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /o.ri.d͡ʒiˈna.lis/, [orid͡ʒiˈnäːlis]
Adjective
orīginālis (neuter orīgināle, adverb orīgināliter); third-declension two-termination adjective
Declension
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | orīginālis | orīgināle | orīginālēs | orīginālia | |
| Genitive | orīginālis | orīginālium | |||
| Dative | orīginālī | orīginālibus | |||
| Accusative | orīginālem | orīgināle | orīginālēs orīginālīs |
orīginālia | |
| Ablative | orīginālī | orīginālibus | |||
| Vocative | orīginālis | orīgināle | orīginālēs | orīginālia | |