problēmaticus
problematicus agr.-lat. problematisch; wrtl. vorwürfig
Entlehnt aus agr. προβληματικός (problēmatikós),
- von πρόβλημα (próblēma, „überragen, Barriere, Problem“.
| problēmaticus (feminin problēmatica, Neutrum problēmaticum); Adjektiv der ersten/zweiten Deklination | |||||||
| (Classical Latin) IPA(key): /pro.bleːˈma.ti.kus/, [prɔbɫ̪eːˈmät̪ɪkʊs̠] | |||||||
| (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /pro.bleˈma.ti.kus/, [probleˈmäːt̪ikus] | |||||||
| First/second-declension adjective. | |||||||
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | problēmaticus | problēmatica | problēmaticum | problēmaticī | problēmaticae | problēmatica | |
| Genitive | problēmaticī | problēmaticae | problēmaticī | problēmaticōrum | problēmaticārum | problēmaticōrum | |
| Dative | problēmaticō | problēmaticō | problēmaticīs | ||||
| Accusative | problēmaticum | problēmaticam | problēmaticum | problēmaticōs | problēmaticās | problēmatica | |
| Ablative | problēmaticō | problēmaticā | problēmaticō | problēmaticīs | |||
| Vocative | problēmatice | problēmatica | problēmaticum | problēmaticī | problēmaticae | problēmatica | |