comparātīvus
comparātīvus lat. komparativ, wrtl. verpaarend; Wrtdtng: ein Paar einander prüfen, etwas mit etwas auf das Gleiche hin prüfen, um ein Paar zu bestimmen; glhrt. vergleichend; zur Vergleichung geeignet od. dienend; auf Vergleichung beruhend,
Von comparō „vergleichen“ + -īvus.
Adjektiv comparātīvus (feminin comparātīva, sächlich comparātīvum); Adjektiv erster/zweiter Deklination
(Grammatik) Komparativ (eines Adjektivs)
| (Classical Latin) IPA(key): /kom.pa.raːˈtiː.u̯us/, [kɔmpäräːˈt̪iːu̯ʊs̠] | |||||||
| (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /kom.pa.raˈti.vus/, [kompäräˈt̪iːvus] | |||||||
| First/second-declension adjective. | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Number | Singular | Plural | |||||
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | comparātīvus | comparātīva | comparātīvum | comparātīvī | comparātīvae | comparātīva | |
| Genitive | comparātīvī | comparātīvae | comparātīvī | comparātīvōrum | comparātīvārum | comparātīvōrum | |
| Dative | comparātīvō | comparātīvō | comparātīvīs | ||||
| Accusative | comparātīvum | comparātīvam | comparātīvum | comparātīvōs | comparātīvās | comparātīva | |
| Ablative | comparātīvō | comparātīvā | comparātīvō | comparātīvīs | |||
| Vocative | comparātīve | comparātīva | comparātīvum | comparātīvī | comparātīvae | comparātīva | |