perītus
perī-tus, perīt-us lat. Wrtdtng: 'erfahren, fertig (ausgebildet), geübt'; daher 'geschickt, gekonnt, schlau'
Perfektes aktives Partizip des unbestätigten Verbs *perior, eine Wurzel aus experior „versuchen, testen, erleben“. Verwandt mit agr. περᾰ́ω peráō, „durchgehen“.
Adjektiv
perītus (weiblich perīta, Neutrum perītum, Komparativ perītior, Superlativ perītissimus, Adverb perītē); Adjektiv der ersten/zweiten Deklination
- geschickt, gekonnt, Experte, erfahren, geübt (+ Genitiv oder in + Ablativ oder ad + Akkusativ)
- schlau, gekonnt konstruiert
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /peˈriː.tus/, [pɛˈriːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /peˈri.tus/, [peˈriːt̪us]
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | perītus | perīta | perītum | perītī | perītae | perīta | |
| Genitive | perītī | perītae | perītī | perītōrum | perītārum | perītōrum | |
| Dative | perītō | perītō | perītīs | ||||
| Accusative | perītum | perītam | perītum | perītōs | perītās | perīta | |
| Ablative | perītō | perītā | perītō | perītīs | |||
| Vocative | perīte | perīta | perītum | perītī | perītae | perīta | |