lātor
lātor lat. 'Träger, Überbringer'; Jemand, der ein Gesetz vorschlägt, Antragsteller, Träger (lēgislātor).
Vom Radikal der Supinum von ferō, lātum + -tor.
Substantiv lātor m (Genitiv lātōris); dritte Deklination
| Third-declension noun. | ||
|---|---|---|
| Case | Singular | Plural |
| Nominative | lātor | lātōrēs |
| Genitive | lātōris | lātōrum |
| Dative | lātōrī | lātōribus |
| Accusative | lātōrem | lātōrēs |
| Ablative | lātōre | lātōribus |
| Vocative | lātor | lātōrēs |