trīnus

trīn--us, trī--nus uit.-lat. 'je drei, Dreiheit, drei';

Aus uital. *triznos, wiederum aus uig. *trís „dreimal“ und dem adjektivbildenden Suffix *-nós (siehe lateinisch -nus), äquivalent zu lateinisch ter +‎ -nus (vergleiche die Alternativform). ternus).

Numeral

trīnus (feminine trīna, neuter trīnum); first/second-declension numeral

1. (in the plural) three each
2. triple
3. (in pluralibus tantum) three

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈtriː.nus/, [ˈt̪riːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈtri.nus/, [ˈt̪riːnus]

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	trīnus	trīna	trīnum		trīnī	trīnae	trīna
Genitive	trīnī	trīnae	trīnī		trīnum trīnōrum	trīnum trīnārum	trīnum trīnōrum
Dative	trīnō		trīnō		trīnīs
Accusative	trīnum	trīnam	trīnum		trīnōs	trīnās	trīna
Ablative	trīnō	trīnā	trīnō		trīnīs
Vocative	trīne	trīna	trīnum		trīnī	trīnae	trīna