ūnitās

ūnit-ās

From ūnus (“one”) +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈuː.nɪ.taːs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈuː.ni.tas]

Noun

ūnitās f (genitive ūnitātis); third declension

1. oneness, unity; state of being one or undivided
2. sameness, uniformity
3. agreement, concord

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	ūnitās	ūnitātēs
genitive	ūnitātis	ūnitātum
dative	ūnitātī	ūnitātibus
accusative	ūnitātem	ūnitātēs
ablative	ūnitāte	ūnitātibus
vocative	ūnitās	ūnitātēs