contemplātīvus
contemplāt-īvus lat. 'kontemplativ';
Von contemplō „überblicken, überlegen“ + -īvus.
contemplātīvus (weibliches contemplātīva, Neutrum contemplātīvum); Adjektiv der ersten/zweiten Deklination
- kontemplativ, spekulativ
- theoretisch
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /kon.tem.plaːˈtiː.u̯us/, [kɔn̪t̪ɛmpɫ̪äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /kon.tem.plaˈti.vus/, [kon̪t̪empläˈt̪iːvus]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | contemplātīvus | contemplātīva | contemplātīvum | contemplātīvī | contemplātīvae | contemplātīva | |
| Genitive | contemplātīvī | contemplātīvae | contemplātīvī | contemplātīvōrum | contemplātīvārum | contemplātīvōrum | |
| Dative | contemplātīvō | contemplātīvō | contemplātīvīs | ||||
| Accusative | contemplātīvum | contemplātīvam | contemplātīvum | contemplātīvōs | contemplātīvās | contemplātīva | |
| Ablative | contemplātīvō | contemplātīvā | contemplātīvō | contemplātīvīs | |||
| Vocative | contemplātīve | contemplātīva | contemplātīvum | contemplātīvī | contemplātīvae | contemplātīva | |