complētiō
complētiō lat. Erfüllung; Auffüllung; Fertigstellung;
Substantiv complētiō f (Genitiv complētiōnis); dritte Deklination
| Third-declension noun. | ||
|---|---|---|
| Case | Singular | Plural |
| Nominative | complētiō | complētiōnēs |
| Genitive | complētiōnis | complētiōnum |
| Dative | complētiōnī | complētiōnibus |
| Accusative | complētiōnem | complētiōnēs |
| Ablative | complētiōne | complētiōnibus |
| Vocative | complētiō | complētiōnēs |