concrētiō
concrētiō lat. Konkretion; die Bildung von festem Material; Verfestigung, Verdichtung;
Substantiv concrētiō f (Genitiv concrētiōnis); dritte Deklination
| Third-declension noun. | ||
|---|---|---|
| Case | Singular | Plural |
| Nominative | concrētiō | concrētiōnēs |
| Genitive | concrētiōnis | concrētiōnum |
| Dative | concrētiōnī | concrētiōnibus |
| Accusative | concrētiōnem | concrētiōnēs |
| Ablative | concrētiōne | concrētiōnibus |
| Vocative | concrētiō | concrētiōnēs |