immūtābilis

immūtābilis lat. wrtl.unänderbar, unänderlich; glhrt. unveränderlich, unabänderbar, beständig

Von in- +‎ mūtābilis.

Adjektiv immūtābilis (Neutrum immūtābile); Adjektiv mit zwei Endungen in dritter Deklination

Pronunciation / Declension

(Classical Latin) IPA(key): /im.muːˈtaː.bi.lis/, [ɪmːuːˈt̪äːbɪlʲɪs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /im.muˈta.bi.lis/, [imːuˈt̪äːbilis]
Third-declension two-termination adjective.
Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	immūtābilis	immūtābile		immūtābilēs	immūtābilia
Genitive	immūtābilis			immūtābilium
Dative	immūtābilī			immūtābilibus
Accusative	immūtābilem	immūtābile		immūtābilēs immūtābilīs	immūtābilia
Ablative	immūtābilī			immūtābilibus
Vocative	immūtābilis	immūtābile		immūtābilēs	immūtābilia