spīritālis

spīritālis lat. Von oder in Bezug auf Atmung, Wind oder Luft.; Von oder in Bezug auf Geist; spiritual, spirituell, geistlich.

Von spīritus „Atem, Atmung; Luft; Geist“ +‎ -ālis, von spīrō „atmen, atmen; leben (da das, daß atmet lebt“.

Adjektiv spīritālis (Neutrum spīritāle, Adverb spīritāliter); Adjektiv dritter Deklination mit zwei Endungen

Pronunciation / Declension

(Classical Latin) IPA(key): /spiː.riˈtaː.lis/, [s̠piːrɪˈt̪äːlʲɪs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /spi.riˈta.lis/, [spiriˈt̪äːlis]
Third-declension two-termination adjective.
Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	spīritālis	spīritāle		spīritālēs	spīritālia
Genitive	spīritālis			spīritālium
Dative	spīritālī			spīritālibus
Accusative	spīritālem	spīritāle		spīritālēs spīritālīs	spīritālia
Ablative	spīritālī			spīritālibus
Vocative	spīritālis	spīritāle		spīritālēs	spīritālia

Derived terms

• spīritālitās
• spīritāliter