āctīvus
āctīv-us lat. 'aktiv; werkend; wirkend; arbeitend'
Von agō „handeln“ + -īvus. Im grammatikalischen Sinne handelt es sich um eine Calque des Altgriechischen ἐνεργητικός (energētikós).
āctīvus (feminin āctīva, Neutrum āctīvum, Adverb āctīvē); Adjektiv der ersten/zweiten Deklination
- aktiv, werkend
- praktisch
- (Grammatik) aktiv (eines Verbs)Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /aːkˈtiː.u̯us/, [äːkˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /akˈti.vus/, [äkˈt̪iːvus]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | āctīvus | āctīva | āctīvum | āctīvī | āctīvae | āctīva | |
| Genitive | āctīvī | āctīvae | āctīvī | āctīvōrum | āctīvārum | āctīvōrum | |
| Dative | āctīvō | āctīvō | āctīvīs | ||||
| Accusative | āctīvum | āctīvam | āctīvum | āctīvōs | āctīvās | āctīva | |
| Ablative | āctīvō | āctīvā | āctīvō | āctīvīs | |||
| Vocative | āctīve | āctīva | āctīvum | āctīvī | āctīvae | āctīva | |