fīnālis
fīn--ālis lat. 'endlich ist, Ende ist'
Von fīnis „Ende; Grenze, Limit“ + -ālis.
Adjektiv
fīnālis (Neutrum fīnāle); Adjektiv mit zwei Endungen in der dritten Deklination
- Von oder in Bezug auf Grenzen.
- Vom oder im Zusammenhang mit dem Ende von etwas; Finale.
- Synonym: terminālis
- Antonym: inceptīvus
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /fiːˈnaː.lis/, [fiːˈnäːlʲɪs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /fiˈna.lis/, [fiˈnäːlis]
Declension
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | fīnālis | fīnāle | fīnālēs | fīnālia | |
| Genitive | fīnālis | fīnālium | |||
| Dative | fīnālī | fīnālibus | |||
| Accusative | fīnālem | fīnāle | fīnālēs fīnālīs |
fīnālia | |
| Ablative | fīnālī | fīnālibus | |||
| Vocative | fīnālis | fīnāle | fīnālēs | fīnālia | |