fīnālis

fīn--ālis lat. 'endlich ist, Ende ist'

Von fīnis „Ende; Grenze, Limit“ +‎ -ālis.

Adjektiv

fīnālis (Neutrum fīnāle); Adjektiv mit zwei Endungen in der dritten Deklination

1. Von oder in Bezug auf Grenzen.
2. Vom oder im Zusammenhang mit dem Ende von etwas; Finale.
   1. Synonym: terminālis
   2. Antonym: inceptīvus

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /fiːˈnaː.lis/, [fiːˈnäːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fiˈna.lis/, [fiˈnäːlis]

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	fīnālis	fīnāle		fīnālēs	fīnālia
Genitive	fīnālis			fīnālium
Dative	fīnālī			fīnālibus
Accusative	fīnālem	fīnāle		fīnālēs fīnālīs	fīnālia
Ablative	fīnālī			fīnālibus
Vocative	fīnālis	fīnāle		fīnālēs	fīnālia