ālūcinor

ālū-cinor

[349] alūcinor (älter halūcinor), ātus sum, āri (verwandt mit ἀλύω), gedankenlos-, ins Blaue hinein reden (schwatzen) od. handeln (verfahren), sich gedankenlos gehen lassen, träumen, faseln, a) übh.: pastor alucinans, Col.: ego tamen suspicor, hunc, ut solet, alucinari, Cic.: tamquam illud indicium esset vagi animi et alucinantis, Gell.: epistulae nostrae debent interdum alucinari, Cic.: m. Acc. Pron., quae Epicurus alucinatus est, Cic. – b) Grimassen (Faxen) machen, hic (auf der Bühne) mimus halucinatur, comoedus sermocinatur etc., Apul. flor. 18. p. 28, 7 Kr.

---

Possibly from Ancient Greek ἀλύω (alúō, “to be distraught; to struggle, to kick”), with influence from other -cinor verbs. Related to ambulō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [aːˈɫuː.kɪ.nɔr]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [aˈluː.t͡ʃi.nor]

Verb

ālūcinor (present infinitive ālūcinārī, perfect active ālūcinātus sum); first conjugation, deponent

1. to wander in mind, talk idly, prate, dream

Conjugation

  Conjugation of ālūcinor (first conjugation, deponent)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ālūcinor		ālūcināris, ālūcināre		ālūcinātur		ālūcināmur		ālūcināminī		ālūcinantur
	imperfect	ālūcinābar		ālūcinābāris, ālūcinābāre		ālūcinābātur		ālūcinābāmur		ālūcinābāminī		ālūcinābantur
	future	ālūcinābor		ālūcināberis, ālūcinābere		ālūcinābitur		ālūcinābimur		ālūcinābiminī		ālūcinābuntur
	perfect	ālūcinātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ālūcinātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ālūcinātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ālūciner		ālūcinēris, ālūcinēre		ālūcinētur		ālūcinēmur		ālūcinēminī		ālūcinentur
	imperfect	ālūcinārer		ālūcinārēris, ālūcinārēre		ālūcinārētur		ālūcinārēmur		ālūcinārēminī		ālūcinārentur
	perfect	ālūcinātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ālūcinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ālūcināre		—		—		ālūcināminī		—
	future	—		ālūcinātor		ālūcinātor		—		—		ālūcinantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ālūcinārī			—			ālūcināns			—
future		ālūcinātūrum esse			—			ālūcinātūrus			ālūcinandus
perfect		ālūcinātum esse			—			ālūcinātus			—
future perfect		ālūcinātum fore			—			—			—
perfect potential		ālūcinātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ālūcinandī		ālūcinandō		ālūcinandum		ālūcinandō		ālūcinātum		ālūcinātū