īnstīnctus
īnstīnctus m (Genitiv īnstīnctūs); vierte Deklination
- Anstiftung
- Inspiration
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /inˈstiːnk.tus/, [ĩːˈs̠t̪iːŋkt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /inˈstink.tus/, [inˈst̪iŋkt̪us]
Fourth-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | īnstīnctus | īnstīnctūs |
| Genitive | īnstīnctūs | īnstīnctuum |
| Dative | īnstīnctuī | īnstīnctibus |
| Accusative | īnstīnctum | īnstīnctūs |
| Ablative | īnstīnctū | īnstīnctibus |
| Vocative | īnstīnctus | īnstīnctūs
|
Perfektes Passivpartizip von īnstinguō „anstiften“.
īnstīnctus (feminine īnstīncta, neuter īnstīnctum); first/second-declension adjective
- having been inspired
- having been infuriated
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnstīnctus | īnstīncta | īnstīnctum | īnstīnctī | īnstīnctae | īnstīncta | |
| Genitive | īnstīnctī | īnstīnctae | īnstīnctī | īnstīnctōrum | īnstīnctārum | īnstīnctōrum | |
| Dative | īnstīnctō | īnstīnctō | īnstīnctīs | ||||
| Accusative | īnstīnctum | īnstīnctam | īnstīnctum | īnstīnctōs | īnstīnctās | īnstīncta | |
| Ablative | īnstīnctō | īnstīnctā | īnstīnctō | īnstīnctīs | |||
| Vocative | īnstīncte | īnstīncta | īnstīnctum | īnstīnctī | īnstīnctae | īnstīncta | |