ōrdinātiō
ōrdinātiō
ōrdinātiō f (genitive ōrdinātiōnis); third declension
- regulating, arranging
- regulation, ordinance, decree, edict
- ordination
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | ōrdinātiō | ōrdinātiōnēs |
| genitive | ōrdinātiōnis | ōrdinātiōnum |
| dative | ōrdinātiōnī | ōrdinātiōnibus |
| accusative | ōrdinātiōnem | ōrdinātiōnēs |
| ablative | ōrdinātiōne | ōrdinātiōnibus |
| vocative | ōrdinātiō | ōrdinātiōnēs |