alternātus
alter-nātus, alternāt-us lat. abwechselnd, schwankte
Perfektes passives Partizip von alternō.
Partizip alternātus (feminin alternāta, sächlich alternātum, Adverb alternātim); Partizip erster/zweiter Deklination
| First/second-declension adjective. | |||||||
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | alternātus | alternāta | alternātum | alternātī | alternātae | alternāta | |
| Genitive | alternātī | alternātae | alternātī | alternātōrum | alternātārum | alternātōrum | |
| Dative | alternātō | alternātō | alternātīs | ||||
| Accusative | alternātum | alternātam | alternātum | alternātōs | alternātās | alternāta | |
| Ablative | alternātō | alternātā | alternātō | alternātīs | |||
| Vocative | alternāte | alternāta | alternātum | alternātī | alternātae | alternāta | |