corporālis
corporālis lat. körperlich, physisch; leiblich; (Grammatik) konkret
Von corpus, corporis + -ālis.
Adjektiv corporālis (Neutrum corporāle, Adverb corporāliter); Adjektiv dritter Deklination mit zwei Endungen
| (Classical Latin) IPA(key): /kor.poˈraː.lis/, [kɔrpɔˈräːlʲɪs̠] | |||||
| (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /kor.poˈra.lis/, [korpoˈräːlis] | |||||
| Third-declension two-termination adjective. | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Number | Singular | Plural | |||
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | corporālis | corporāle | corporālēs | corporālia | |
| Genitive | corporālis | corporālium | |||
| Dative | corporālī | corporālibus | |||
| Accusative | corporālem | corporāle | corporālēs corporālīs |
corporālia | |
| Ablative | corporālī | corporālibus | |||
| Vocative | corporālis | corporāle | corporālēs | corporālia | |