dēminūtiō

dēminūtiō Abminderung

From dēminuō + -tiō.

Noun

dēminūtiō f (genitive dēminūtiōnis); third declension

1. diminution, decrease, lessening, abatement

   Antonyms: augmentātiō, prōlātiō

2. (grammar, also) a diminutive form

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	dēminūtiō	dēminūtiōnēs
genitive	dēminūtiōnis	dēminūtiōnum
dative	dēminūtiōnī	dēminūtiōnibus
accusative	dēminūtiōnem	dēminūtiōnēs
ablative	dēminūtiōne	dēminūtiōnibus
vocative	dēminūtiō	dēminūtiōnēs