dīmēnsio

dīmēnsio lat. (Genitiv dīmēnsiōnis) ‘das Vermessen, Ausmessung, Abmessung’,

v. dīmensus, dīmētīrī

Substantiv

dīmēnsiō f (Genitiv dīmēnsiōnis); dritte Deklination

1. Ausmessung
2. Messung
3. Abmessungen

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /diːˈmen.si.oː/, [d̪iːˈmẽːs̠ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /diˈmen.si.o/, [d̪iˈmɛnsio]

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	dīmēnsiō	dīmēnsiōnēs
Genitive	dīmēnsiōnis	dīmēnsiōnum
Dative	dīmēnsiōnī	dīmēnsiōnibus
Accusative	dīmēnsiōnem	dīmēnsiōnēs
Ablative	dīmēnsiōne	dīmēnsiōnibus
Vocative	dīmēnsiō	dīmēnsiōnēs