fēminīnus

fēminīn-us lat.

Von fēmina „Weib“ + -īnus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /feː.miˈniː.nus/, [feːmɪˈniːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fe.miˈni.nus/, [femiˈniːnus]

Adjective

fēminīnus (feminine fēminīna, neuter fēminīnum, adverb fēminīnē); first/second-declension adjective

1. feminine
2. (grammar) of or relating to the feminine gender

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	fēminīnus	fēminīna	fēminīnum		fēminīnī	fēminīnae	fēminīna
Genitive	fēminīnī	fēminīnae	fēminīnī		fēminīnōrum	fēminīnārum	fēminīnōrum
Dative	fēminīnō		fēminīnō		fēminīnīs
Accusative	fēminīnum	fēminīnam	fēminīnum		fēminīnōs	fēminīnās	fēminīna
Ablative	fēminīnō	fēminīnā	fēminīnō		fēminīnīs
Vocative	fēminīne	fēminīna	fēminīnum		fēminīnī	fēminīnae	fēminīna

Synonyms

• (feminine): muliebris

Antonyms

• (antonym(s) of “feminine”): masculīnus, masculus

Coordinate terms

• (grammar): masculīnus, neuter, commūnis

Derived terms

• fēminīnē