integrātus
Perfektes Passiv Partizip von integrō „erneuern, wiederherstellen“.
integrātus (feminin integrāta, Neutrum integrātum); Partizip der ersten/zweiten Deklination
- erneuert, wiederhergestellt, geheilt worden sein.
- von neuem begonnen, von Grund auf neu begonnen.
- neu erstellt, erfrischt, erfrischt worden.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.teˈɡraː.tus/, [ɪn̪t̪ɛˈɡräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.teˈɡra.tus/, [in̪t̪eˈɡräːt̪us]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | integrātus | integrāta | integrātum | integrātī | integrātae | integrāta | |
| Genitive | integrātī | integrātae | integrātī | integrātōrum | integrātārum | integrātōrum | |
| Dative | integrātō | integrātō | integrātīs | ||||
| Accusative | integrātum | integrātam | integrātum | integrātōs | integrātās | integrāta | |
| Ablative | integrātō | integrātā | integrātō | integrātīs | |||
| Vocative | integrāte | integrāta | integrātum | integrātī | integrātae | integrāta | |