litterātūra
litterātūr-a lat. Wrtdtng: wrtl. "Lederschaft"; Buchstabenschrift, a) = das Geschriebene, die Schrift; litterae
Von littera „Buchstabe“, aus dem Etruskischen,
mutmaßlich aus dem agr. διφθέρᾱ diphthérā, „Leder; Tafel“. Weitere Etymologie ungewiss.
Substantiv litterātūra f (Genitiv litterātūrae); erste Deklination
| (Classical) IPA(key): /lit.te.raːˈtuː.ra/, [lʲɪt̪ːɛräːˈt̪uːrä] | |||
| (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /lit.te.raˈtu.ra/, [lit̪ːeräˈt̪uːrä] | |||
| First-declension noun. | |||
|---|---|---|---|
| Case | Singular | Plural | |
| Nominative | litterātūra | litterātūrae | |
| Genitive | litterātūrae | litterātūrārum | |
| Dative | litterātūrae | litterātūrīs | |
| Accusative | litterātūram | litterātūrās | |
| Ablative | litterātūrā | litterātūrīs | |
| Vocative | litterātūra | litterātūrae | |