mātrīx

Von māter +‎ -trīx, mit Haplologie.

Anm. KF: māter-ix, wahrscheinlicher ist die Vorform māterix zu mātrix, mātr als Nebenwortfom in Wortbildungen für māter wodurch die Wortwurzel mat- und nicht mā- wäre. vgl. skr. mātrā, agr. métron “Maß, Messung”.

Substantiv

mātrīx f (Genitiv mātrīcis); dritte Deklination

Gebärmutter,
Muttertier (nichtmenschliches weibliches Tier, das zur Zucht gehalten wird)
Quelle, Ursprung
listen, registrieren

Pronunciation

(Classical) IPA^(key): /ˈmaː.triːks/, [ˈmäːt̪riːks̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈma.triks/, [ˈmäːt̪riks]

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	mātrīx	mātrīcēs
Genitive	mātrīcis	mātrīcum
Dative	mātrīcī	mātrīcibus
Accusative	mātrīcem	mātrīcēs
Ablative	mātrīce	mātrīcibus
Vocative	mātrīx	mātrīcēs