mēnsūrābilis

mēnsūrābilis meßbar

From mēnsūrō +‎ -bilis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [mẽː.suːˈraː.bɪ.lɪs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [men.suˈraː.bi.lis]

Adjective

mēnsūrābilis (neuter mēnsūrābile); third-declension two-termination adjective

1. measurable

Declension

Third-declension two-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	mēnsūrābilis	mēnsūrābile		mēnsūrābilēs	mēnsūrābilia
genitive	mēnsūrābilis			mēnsūrābilium
dative	mēnsūrābilī			mēnsūrābilibus
accusative	mēnsūrābilem	mēnsūrābile		mēnsūrābilīs mēnsūrābilēs	mēnsūrābilia
ablative	mēnsūrābilī			mēnsūrābilibus
vocative	mēnsūrābilis	mēnsūrābile		mēnsūrābilēs	mēnsūrābilia