monumentālis
monument-ālis slat. von oder zu einem Denkmal gehörend, 'monumental',
v. monumentum
Adjektiv monumentālis (Neutrum monumentāle); Adjektiv dritter Deklination mit zwei Endungen
Pronunciation: (Classical Latin) IPA(key): /mo.nu.menˈtaː.lis/, [mɔnʊmɛn̪ˈt̪äːlʲɪs̠]; (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /mo.nu.menˈta.lis/, [monumen̪ˈt̪äːlis]
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | monumentālis | monumentāle | monumentālēs | monumentālia | |
| Genitive | monumentālis | monumentālium | |||
| Dative | monumentālī | monumentālibus | |||
| Accusative | monumentālem | monumentāle | monumentālēs monumentālīs |
monumentālia | |
| Ablative | monumentālī | monumentālibus | |||
| Vocative | monumentālis | monumentāle | monumentālēs | monumentālia | |