necessitās

necessitās lat. 'Notwendigkeit'

v. necesse +‎ -tās.

Substantiv

necessitās f (Genitiv necessitātis); dritte Deklination

1. Notwendigkeit, Bedürfniß, Unvermeidbarkeit, Zwang,
   1. Synonyme: egestās, pēnūria, paupertās, dēsīderium, inopia, indigentia, ūsus, opus
2. (im übertragenen Sinne) Schicksal, Bestimmung, Unvermeidlichkeit
   1. Synonyme: fātum, sors, fortūna
3. (im Plural) Notwendigkeiten, notwendige Dinge oder Ausgaben
   1. Synonym: utensilia

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /neˈkes.si.taːs/, [nɛˈkɛs̠ːɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /neˈt͡ʃes.si.tas/, [neˈt͡ʃɛsːit̪äs]

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	necessitās	necessitātēs
Genitive	necessitātis	necessitātum
Dative	necessitātī	necessitātibus
Accusative	necessitātem	necessitātēs
Ablative	necessitāte	necessitātibus
Vocative	necessitās	necessitātēs