ordinaria

ordinaria Nwf. ōrdinārius:

ōrdināria Adjektiv, Nwf. Beugung von ōrdinārius:

1. Nominativ/Vokativ feminin Singular
2. Nominativ/Akkusativ/Vokativ Neutrum Plural

ōrdināriā Adjektiv, Nwf. Ablativ feminin Singular von ōrdinārius

Pronunciation

• ōrdināria: (Classical Latin) IPA^(key): /oːr.diˈnaː.ri.a/, [oːrd̪ɪˈnäːriä]
• ōrdināria: (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /or.diˈna.ri.a/, [ord̪iˈnäːriä]
• ōrdināriā: (Classical Latin) IPA^(key): /oːr.diˈnaː.ri.aː/, [oːrd̪ɪˈnäːriäː]
• ōrdināriā: (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /or.diˈna.ri.a/, [ord̪iˈnäːriä]

Adjective

ōrdināria

1. inflection of ōrdinārius:
   1. nominative/vocative feminine singular
   2. nominative/accusative/vocative neuter plural

Adjective

ōrdināriā

1. ablative feminine singular of ōrdinārius

▷ 

From ōrdō, ōrdinis (“order, arrangement”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /oːr.diˈnaː.ri.us/, [oːrd̪ɪˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /or.diˈna.ri.us/, [ord̪iˈnäːrius]

Adjective

ōrdinārius (feminine ōrdināria, neuter ōrdinārium); first/second-declension adjective

1. of or relating to order; orderly, usual, customary, regular, ordinary [ synonyms ▲]

   Synonyms: cotīdiānus, ūsuālis, sollemnis

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	ōrdinārius	ōrdināria	ōrdinārium		ōrdināriī	ōrdināriae	ōrdināria
Genitive	ōrdināriī	ōrdināriae	ōrdināriī		ōrdināriōrum	ōrdināriārum	ōrdināriōrum
Dative	ōrdināriō		ōrdināriō		ōrdināriīs
Accusative	ōrdinārium	ōrdināriam	ōrdinārium		ōrdināriōs	ōrdināriās	ōrdināria
Ablative	ōrdināriō	ōrdināriā	ōrdināriō		ōrdināriīs
Vocative	ōrdinārie	ōrdināria	ōrdinārium		ōrdināriī	ōrdināriae	ōrdināria

Derived terms

• ōrdināriātus
• ōrdināriē

Related terms

• ōrdinālis
• ōrdinātē
• ōrdinātim
• ōrdinātiō
• ōrdinātīvus
• ōrdinātor
• ōrdinātrix
• ōrdinātus
• ōrdinō
• ōrdō