rēgulāris

rēgulār--is 'regulär', slat. den Regeln gemäß, regelgemäß'

Von rēgula.

Adjective

rēgulāris (Neutrum rēgulāre, Adverb rēgulāriter); Adjektiv mit zwei Endungen in der dritten Deklination

1. duktil (kann zu einer Stange geformt werden)
2. enthält Regeln
3. regulär
4. kanonisch

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /reː.ɡuˈlaː.ris/, [reːɡʊˈɫ̪äːrɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /re.ɡuˈla.ris/, [reɡuˈläːris]

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	rēgulāris	rēgulāre		rēgulārēs	rēgulāria
Genitive	rēgulāris			rēgulārium
Dative	rēgulārī			rēgulāribus
Accusative	rēgulārem	rēgulāre		rēgulārēs rēgulārīs	rēgulāria
Ablative	rēgulārī			rēgulāribus
Vocative	rēgulāris	rēgulāre		rēgulārēs	rēgulāria