satietas
From satis (“enough”) + -tās.
satietās f (genitive satietātis); third declension
- sufficiency, abundance
- satiety
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | satietās | satietātēs |
| genitive | satietātis | satietātum |
| dative | satietātī | satietātibus |
| accusative | satietātem | satietātēs |
| ablative | satietāte | satietātibus |
| vocative | satietās | satietātēs |