alternativus
altern-ativus lat. abwechselnd
Von alternātus + -īvus.
Adjektiv alternātīvus (feminin alternātīva, Neutrum alternātīvum); Adjektiv der ersten/zweiten Deklination
| (Classical Latin) IPA(key): /al.ter.naːˈtiː.u̯us/, [äɫ̪t̪ɛrnäːˈt̪iːu̯ʊs̠] | |||||||
| (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /al.ter.naˈti.vus/, [äl̪t̪ernäˈt̪iːvus] | |||||||
| First/second-declension adjective. | |||||||
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | alternātīvus | alternātīva | alternātīvum | alternātīvī | alternātīvae | alternātīva | |
| Genitive | alternātīvī | alternātīvae | alternātīvī | alternātīvōrum | alternātīvārum | alternātīvōrum | |
| Dative | alternātīvō | alternātīvō | alternātīvīs | ||||
| Accusative | alternātīvum | alternātīvam | alternātīvum | alternātīvōs | alternātīvās | alternātīva | |
| Ablative | alternātīvō | alternātīvā | alternātīvō | alternātīvīs | |||
| Vocative | alternātīve | alternātīva | alternātīvum | alternātīvī | alternātīvae | alternātīva | |