coōrdinātio
con- (“together”) + ōrdinātiō (“regulation, arrangement”)
coōrdinātiō f (genitive coōrdinātiōnis); third declension
- (Late Latin) coordination
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | coōrdinātiō | coōrdinātiōnēs |
| genitive | coōrdinātiōnis | coōrdinātiōnum |
| dative | coōrdinātiōnī | coōrdinātiōnibus |
| accusative | coōrdinātiōnem | coōrdinātiōnēs |
| ablative | coōrdinātiōne | coōrdinātiōnibus |
| vocative | coōrdinātiō | coōrdinātiōnēs |