dīminūtiō
dīminūtiō f (genitive dīminūtiōnis); third declension Abminderung
- alternative form of dēminūtiō
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | dīminūtiō | dīminūtiōnēs |
| genitive | dīminūtiōnis | dīminūtiōnum |
| dative | dīminūtiōnī | dīminūtiōnibus |
| accusative | dīminūtiōnem | dīminūtiōnēs |
| ablative | dīminūtiōne | dīminūtiōnibus |
| vocative | dīminūtiō | dīminūtiōnēs |