intēnsus

intēns--us lat. gespannt, aufmerksam; heftig, stark;

Perfektes Passivpartizip von intendō.

Adjektiv

intēnsus (feminin intēnsa, Neutrum intēnsum, Komparativ intēnsior); Adjektiv der ersten/zweiten Deklination

1. absichtlich, eifrig
   1. Synonyme: contentus, intentus, libēns, prōmptus
   2. Antonym: invītus
2. aufmerksam
   1. Synonyme: intentus, attentus, ērēctus, cautus
   2. Antonym: incautus
3. intensiv

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /inˈten.sus/, [ɪn̪ˈt̪ẽːs̠ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈten.sus/, [in̪ˈt̪ɛnsus]

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	intēnsus	intēnsa	intēnsum		intēnsī	intēnsae	intēnsa
Genitive	intēnsī	intēnsae	intēnsī		intēnsōrum	intēnsārum	intēnsōrum
Dative	intēnsō		intēnsō		intēnsīs
Accusative	intēnsum	intēnsam	intēnsum		intēnsōs	intēnsās	intēnsa
Ablative	intēnsō	intēnsā	intēnsō		intēnsīs
Vocative	intēnse	intēnsa	intēnsum		intēnsī	intēnsae	intēnsa