irrēgulāritās
ir-rēgulāritās slat. Irregularität; ‘Stand des Weltgeistlichen’
von irrēgulāris + -tās.
irrēgulāritās f (genitive irrēgulāritātis); third declension
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | irrēgulāritās | irrēgulāritātēs |
| Genitive | irrēgulāritātis | irrēgulāritātum |
| Dative | irrēgulāritātī | irrēgulāritātibus |
| Accusative | irrēgulāritātem | irrēgulāritātēs |
| Ablative | irrēgulāritāte | irrēgulāritātibus |
| Vocative | irrēgulāritās | irrēgulāritātēs |