plānus
plān--us lat. ‘eben, flach, platt, klar’
Aus uital. *plānos, aus uig. *pleh₂-no-s "abgeflacht“, aus *pleh₂- „flach“. Weiter verwandt mit lateinisch palma, planta, plautus, palam, palātum und wahrscheinlich pellō.
plānus (weibliches plāna, Neutrum plānum, Komparativ Planior, Superlativ Planissimus, Adverb Plānē); Adjektiv der ersten/zweiten Deklination
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈplaː.nus/, [ˈpɫ̪äːnʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ˈpla.nus/, [ˈpläːnus]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | plānus | plāna | plānum | plānī | plānae | plāna | |
| Genitive | plānī | plānae | plānī | plānōrum | plānārum | plānōrum | |
| Dative | plānō | plānō | plānīs | ||||
| Accusative | plānum | plānam | plānum | plānōs | plānās | plāna | |
| Ablative | plānō | plānā | plānō | plānīs | |||
| Vocative | plāne | plāna | plānum | plānī | plānae | plāna | |