ratiōcinātīvus
From ratiōcinor (“to reckon, compute”) + -īvus.
- (Classical Latin) IPA(key): [ra.ti.oː.kɪ.naːˈtiː.wʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [rat.t͡si.o.t͡ʃi.naˈtiː.vus]
ratiōcinātīvus (feminine ratiōcinātīva, neuter ratiōcinātīvum); first/second-declension adjective
- (relational) reasoning; syllogistic, ratiocinative
- inferential
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ratiōcinātīvus | ratiōcinātīva | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīva | |
| genitive | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvōrum | ratiōcinātīvārum | ratiōcinātīvōrum | |
| dative | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvīs | |||
| accusative | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvam | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvōs | ratiōcinātīvās | ratiōcinātīva | |
| ablative | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvā | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvīs | |||
| vocative | ratiōcinātīve | ratiōcinātīva | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīva | |