singulāre

singulāre Adjektiv Nwf. Nominativ/Akkusativ/Vokativ Neutrum Singular von singulāris

▷ singulār-is lat. ‘zum einzelnen gehörig, vereinzelt, außerordentlich, augezeichnet’; Singular, einzigartig, ungewöhnlich

Von singulus +‎ -āris.

Adjektiv singulāris (Neutrum Singulāre, Adverb Singulāriter); Adjektiv mit zwei Endungen in dritter Deklination

1. Singular, einzigartig, ungewöhnlich
   1. Synonym: ūnicus
2. allein, alleinstehend, einsam
   1. Synonyme: sōlus, sōlitārius
3. unvergleichlich, unvergleichlich, unerreicht. unübertroffen, außergewöhnlich
   1. Synonym: ēgregius
4. beispiellos
5. (Grammatik) Singular

Pronunciation / Declension

(Classical Latin) IPA(key): /sin.ɡuˈlaː.ris/, [s̠ɪŋɡʊˈɫ̪äːrɪs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /sin.ɡuˈla.ris/, [siŋɡuˈläːris]
Third-declension two-termination adjective.
Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	singulāris	singulāre		singulārēs	singulāria
Genitive	singulāris			singulārium
Dative	singulārī			singulāribus
Accusative	singulārem	singulāre		singulārēs singulārīs	singulāria
Ablative	singulārī			singulāribus
Vocative	singulāris	singulāre		singulārēs	singulāria

Synonyms

• sōlus
• sōlitārius
• ūnicus

Antonyms

• commūnis
• vulgāris

Derived terms

• singulāritās
• singulāriter